Elpas pieskārieni 37C

===== ====== ===== ====================

=  ========== ========= = = 

Artūrs Morozovs

       Elpas pieskārieni

    37C

==

    =====   ============ =

=======    =

Šo nelielo sakopojumu veltu tai, kuru ļoti ienīstu, bet tai pat laikā ļoti mīlu... proti,  dzīvei, kura ir ļāvusi piedzimt visām  šīm vārdu frāzēm.. 

...atziņas

Cilvēku masas kā okeāna straumes plūst pa savu noteikto vietu tur, kur tām ir jābūt, tur, kur tās spēs kaut ko mainīt - ja spēs..

Sētnieki sagrābuši rudeni miskastes maisos un to izmetuši ārā kā sadzīviski nevajadzīgu atkritumu.. Cik daudz mēs to spējam izdarīt paši sevī? Atbildē atskan – klusums.. 

Domu spēkam ir milzīgs potenciālās izdzīvošanas instinkts, ja to iemācās lietot.

...atziņas

Mākslas elpas pieskārieni ar trīcošiem  vaigiem kā morfija apņemts ķermenis un gars.

Sirds pildās ar kokzāģētavas skaidām kā tukši vārdi izmalti dzirnavās...

Daži vajadzīgie graudi iekšēji ir sapelējuši un nopuvuši. 

...atziņas

Lai arī kāds es liekos, bet galējās robežās es nekad neesmu tāds.

Galu galā - smaids no sejas palēnām pārvēršas drūmā un nespīdīgā smaragdā.. 

Varbūt dzīve ir tikai: izņēmums?

...atziņas

Jāieņem ierinda dzīves karā, kur spēlei pienācis: šahs un mats!

Suns tālumā rej kā gaudojoša policijas mašīna, kura cenšas atbrīvoties no saspīlējuma nastas.

Parkā čīkst šūpoles kā pulsējošās narkomāna vēnas, kuras to vien dara kā gaida kārtējo devas impulsu.

...atziņas

Šķavas kā meteorītu uzbrukums pasaulei apņem manu cilvēcisko ķermeni ... 

Esmu reālistiskās eksistences apstākļu sakritības ievirzē, kur zem spoguļattēla stikla nogūlies, vēroju melnbaltās dzīves līnijas.

Pamazām burulaivas sāk atvērt savas aizmigušās skropstas ..

Esi sveicināta, dzīve! Pirmās gaisa ieelpas plaušās ir veiksmīgas.. Pirmais pēc dzemdību kliedziens - skaļš! 

.. ...dzeja

***

Saplīst.
Lietus uz mana loga izžūst.
Spīd.
Mēness starojošā elpā vēlos
pakļauties.

***

Dzīves adoptēts es - 
kā maza, maza muša
iepinusies zirnekļa tīklā..

***

Citi, tie citi kā dzijas kamoli
Mani ap kaklu -
Žņaudz..

...dzeja

Smeldz asaru laivas

Smeldz asaru laivas

Buras aptraipītas tām

Ar zemes pīšļiem apsmērēti 

Airi nogrimst dibenā

Notiesātie

Ēnu pasaule paliek 

Cilvēku atņemtā salā

Līdz pēdējai cerībai

Mirst dvēseļu putenī

Padevīgie gari

Iekliedzas vējā,

Alkdami sāpes

Raud kā notiesātie

...dzeja

Nebrīve

Gars iesprostots aukstā vējā ..
Pīšļi sadeg uguns devā..
Smaids kā nevienam nevajadzīgs glāsts
Nomirst - kā visbriesmīgākais lāsts

Un Nebrīve iesprosto robežu..

Važas

Pieplakt pie zemes,

No kuras rudzi cenšas augt.

Ar sejas vaibstiem maniem

Zemes dzīles skart.

Atvadu dziesmu nodziedāt slepus

Pļavā ar bitēm sarunu kalt

Par atbrīvošanos no statusa sava

Līdz dzīvības-nāves robežai... gana

...dzeja

Burukuģis

Grimsti, mans burukuģi, grimsti
Manās asarās melnajās mirsti
Ēveļu skaidās dzīvot sev liec
Kā baznīcas zvani dvēsele kliedz

Tukšās acis

Tukšas tavas acis kā neietilpīga sērkociņu kastīte,

Kura sadeg ugunskura oglēs

Bez noteiktiem rāmjiem, bez cenzūras

Dievs nežēlo tumsību tavos acs ābolos

...dzeja

Raud mana dzīve

Raud mana dzīve

Kā uz veikalnieces kājām noberztas tulznas..

Zib gar acīm pagātnes kadri,

Pēdējos brīžos kā elektrību vadi

Smacē mani sasaldētās jūtu kārtas

Kā Daugavas ūdeņu atvari

Un  bangojošās kuģu buras pašas

Ietin mani melnā mijkrēslī..

...dzeja

Ļauj sadegt 

Atsperē karājas manas sāpes,
Par bijušās pagātnes garšu..
Kā lai aizsniedzu un sadedzinu tās,
Kā lai pelnos pārvēršu?

Jo sirds, tā raud kā maza, nespējīga atraitne
Un domas klaudz pa šūnām vien.
Zeme grīļojas un acu skatiens satumst,
Jūtot,  redzot tevi blakus sev..

Un sirdī vārās asins zupa,
Bez sāls, bez pipariem, bez ūdens strūklas.
Tik asas, ugunī degošas bultas
Trauc pilnā sparā virsū man.

Nē, nē – laidiet, laidiet sadegt man!

Lai mīlestība dūmos nosmok,
Un piedzimstu no jauna es!

...dzeja

Atmiņu arhīvs

Noglabāt daļu no savām asins lāsēm,

Atmiņu arhīvā paslēp tās,

Lai sargātu manu neatkarību - 

Mākslinieciskajā garšas veidolā.. 

Nodedzināt  sakaltušos sāpju zarus

Un pelnus izmest atvarā,

Lai atslēgt spētu laimes vārtus,

Varavīksnes krāsu ielenkumā..

                                                        ...proza

Mūžam Tavs

Cik ļoti gribās dzīvot ..
Cik ļoti gribās dzīvot tā..,

Lai nevajadzētu nožēlot.. 

neko, kas ir bijis pagātnes dvašās .. 

un kas vēl pārtaps par pagātnes elpu ..

Mēmums .. pārņēmis mani.. Bet sienāži turpina savas balsis vingrināt naksnīgajās pļavās kā pirms

koncerta .. Gribās ienirt šajā nakts strāvojumā, izpeldēties tajā un piedzīvot vēl nebijušas dzirkstis ..

Gribās kādam reiz pateikt : "Mūžam tavs"...

Pagaidām atliek tikai gaidīt, cerēt un ticēt..
Es zinu - pienāks arī mana diena.. 

                                                    ...proza

Marionete

Esmu marionete Tavās rokās .. Ņem, spēlējies, cik uziet .. Kamēr mirstu es.. Tu biji kā jauna gaisma

manā ceļā, kura tagad ir pārvērtusies par darvas piķiem.. Nebremzē! Nomoki mani līdz nāvei..

Eitanāzē mani.. EITANĀZĒ! Lai sirds kristāli pārvēršas putekļos..

Spēlēju karātavas 

Pats ar sevi

Vakara stundā

Vēlā

...proza

Aizveru acis

...izsīkums.. Spēka samazinājums.. Apstāšanās attīstībā kā sasaldēta zivs ledusskapī.. Cerību zudums jebkam, jebkuram, jebkurai ... Beigas ticībai - kādam, kādai, Dievam.. Vēlme bēgt aiz trejdeviņiem

kalniem un trejdeviņām jūrām kā reiz pasaku sākumu rindas bērnībā.. Vēlme sakrāmēt somu un neatvadoties doties uz peronu ..Doties nebūtībā.. Doties tālumā, nezinot par izdzīvošanas sekām.. Jo es jau tāpat esmu miris... Tikai fiziskais veidols man saglabājas kā svaigs gurķis rīta lapās ... (savādi, ka tā) Vēlme sadedzināt pasi un no pases sadegšanas liesmām piepīpēt cigareti kā izrādot pēdējo godu atvadu ceremonijā savai niecīgajai identitātei, kura bijusi pirms tam.. Bet tagad... Bet tagad es esmu nekas.. 

...proza

Zini, iekšējā dzīve beidzas tad, kad tu to vēlies.., jo tu pats to nogalini, nosmacē, noindē.., nevarēdams izdzīvot ar šīm briesmīgajām sajūtām savā iekšienē.. Laiks dziedē? Tagad es zinu, ka pirms tam teicu muļķības.. Ne visu var sadziedēt .. Dzīves marionete - laiks, lai dodas atvaļinājumā.. Man tas nav vajadzīgs.. Vairs nav.., jo ne pret visu šajā dzīvē ir „zāles” .. Un kā var būt kaut kādas „zāles” pret sajūtām, jūtām, emocijām, sapņiem, mērķiem?! (savādi..ļoti!) Aizveru acis – dodos prom..

...proza

Skavas

Es nevēlos būt rotaļlieta -  neviena, dzirdi, neviena ciešajās skavās.. Labāk tad, lai manas lūpas sasprēgā ziemā kā izsalkušo kaiju saucieni pēc barības.. Labāk tad, lai mani izmet miskastē un saēd tur daudzējādie tārpu paveidi, kuru mutes tā vien alkst pēc jaunas gaļas kā pēc jaunas maltītes.. 

Rit  asaras pār manu noslīpēto vaigu..  Es stāvu savas dzīves paliekās, mīdu tajās savas kājas, ar roku paņemu savus satrūdējušos smilts graudus un iemetu tos ūdenī.. Lai tie izšķīst.., lai pazūd no horizonta malas, lai saplūst ar pārējo vienaldzīgo un pelēko masu.., kas es nevēlos būt.. 

Kad iesāksies jaunais ceļš - ar nosaukumu – dzīve?

...proza

Kaija

Kāpēc citiem liekas, ka mana sirds ir  kā kājslauķis, uz kura var atstāt

savus sakaltušos dubļus no kurpēm..?

Kāpēc citiem atkal liekas, ka mana sirds ir kā košļājamā

gumija, kuru var stiept un stiept bez mitas..? 

Neesmu taču mehānisms! Manas "skrūves" ir izskrūvētas.., sarūsējušas mīlestības liesmās..

Ugunskura liesmas nerimstas

Un sajūtas ugunī karājas

Kur mākslīgās dvēselēs

Tukšums iestājas

Un vairs nebūs pazemības.. Vairs nebūs skaļu saucienu un laimes kliedzienu.. 

...proza

 

Es gribu kļūt par kaiju.. Baltu un lielu kaiju, kura ir spējīga aizlidot tur, kur vēlas.. Tur, kur tā jūtas drošībā.. Tur, kur to neviens nespēj sāpināt.. Gribētu lidot, lidot un lidot zilajā debess jumā kā neprātīgā no sava kaiju klana.. Un nomirt es vēlētos baltā un pūkainā sniegā kādā no decembra saulainajiem rītiem..

No zemes pīšļiem tu nācis, par zemes pīšļiem tu pārvērtīsies..  Bet, kur paliek jūtas? .. Kāpēc tās vairs neviens neciena ? .. Kāpēc cilvēki ir kļuvuši tik vienaldzīgi pret tām? .. Atbildes man nav.. Vislabākā atbilde man būtu - klusums .. Ja tev ir kas skaistāks par klusumu, tad tu to drīksti pārtraukt un man to pateikt.. Bet, ja nav - tad labāk paklusē kopā ar mani..

Tik ļoti gaidītā "lieta" ir izrādījusies tik sāpīga .. Tagad es sev to aizliedzu.. Par daudz no manis ir prasījusi dzīve .. Pārāk daudz pārbaudījumu.. Es gribu atvaļinājumu no dzīves.. No visa tā, ko cilvēce sauc par - pasauli .. Bet visvairāk es gribu norobežoties no cilvēkiem .. Cilvēkiem, kuri  kā sūkļi uzsūc pasaules nelietības, zemiskumu, cinismu un pieņem tās par savējām..

https://www.miragenews.com/five-ways-to-create-household-harmony-during-lockdown/

Artūrs M_

2010.