Artūrs M_

Zem tilta deg svece, sarkani liesmotos palagos Kā pārrautā saikne dzīvības avotos Tik smeldze pakrūtē spirinās Nežēlīgā aukstumā - piekrāpta drebinās Artūrs M_ http://www.themebin.com/hd-wallpapers/bridge-hd-wallpaper-3/

Citreiz sāpēs aizlūst mana balss Un putekļos pārvēršas vārdi Kuri nepiedzimst viegli un brīvē Un neelpo smaržīgos toņos Citreiz sāpēs aizlūst mana balss Un klusītem čukstot tā kauc Pēc naivas un vientuļas cerības Gaistošos jūtu plankumos Artūrs M_ http://www.vectordiary.com/illustrator/retro-microphone-tutorial/

Esmu ieslīdzis apburtā laika joslā, kurā nav ne perpendikulāru, ne diagonālu, ne kubisku, ne simetrisku dzīves modeļu. Te zūd telpa, laiks un paredzamie situāciju rāmji. Šeit nav vaļas nenoteiktības vēsajiem kāju pirkstiem, jo manī strāvo tikai iekāre un emocionālais pārākums. Esmu asimetriskā esībā ar sevi un mans ķermenis nespēj tam pretoties. Tas lūdzas bez apstājas, bet ir iesprostots jūtu važās. Mans ego ir salūzis, tumsības apsēstībā un iekāres valdzinājumā. Sadrumstalojas dvēsele un tā ieņem man nezināmu formu. Smadzeņu darbība tiek atslēgta un viss ir jāūztver caur sajūtu prizmu, ieelpojot gaisā esošo enerģiju. Loģika ir bloķēta kā dvēseles augstākais ienaidnieks, kas neļauj izjust apkārtējo burvību. Ķermenis ir atbrīvojies no dvēseles, iekšā atstājot vienīgi nepiepildītu tukšumu. Manas vēnu stīgas te paplašinās, te saraujās, te pārtop par gariem zīdu dzīpariem, manī spēlējot melanholiskus simfoniju šedevrus, kuri cenšas aizpildīt manus tukšos dvēseles avotus. Es žilsb