Iekāres eiforija

Esmu ieslīdzis apburtā laika joslā, kurā nav ne perpendikulāru, ne diagonālu, ne kubisku, ne simetrisku dzīves modeļu. Te zūd telpa, laiks un paredzamie situāciju rāmji. Šeit nav vaļas nenoteiktības vēsajiem kāju pirkstiem, jo manī strāvo tikai iekāre un emocionālais pārākums. Esmu asimetriskā esībā ar sevi un mans ķermenis nespēj tam pretoties. Tas lūdzas bez apstājas, bet ir iesprostots jūtu važās. Mans ego ir salūzis, tumsības apsēstībā un iekāres valdzinājumā. Sadrumstalojas dvēsele un tā ieņem man nezināmu formu. Smadzeņu darbība tiek atslēgta un viss ir jāūztver caur sajūtu prizmu, ieelpojot gaisā esošo enerģiju. Loģika ir bloķēta kā dvēseles augstākais ienaidnieks, kas neļauj izjust apkārtējo burvību. Ķermenis ir atbrīvojies no dvēseles, iekšā atstājot vienīgi nepiepildītu tukšumu. Manas vēnu stīgas te paplašinās, te saraujās, te pārtop par gariem zīdu dzīpariem, manī spēlējot melanholiskus simfoniju šedevrus, kuri cenšas aizpildīt manus tukšos dvēseles avotus.

Es žilsbtu no iekāres spēka, no tā pieplūduma manās asinīs un vismazākajos kapilāros. Es sajūtu ekstāzi. Es sajūtu vēlmi pēc Tevis, pēc Tavas personības, pēc Taviem glāstiem un pieskārieniem, kuri liek notrīcēt katrai manai ķermeņa šūniņai. Es sajūtu vēlmi saplūst vienā dvēseles avotā, izveidojot silto okeāna straumi, kura aizvestu mūs līdz vienotam  jūtu bezdibenim, līdz sajūtu iekāres eiforijai!

Bet iekāre nevienam nedod savu svētību, ja līdz tās eiforijas vārtiem nokļūst tikai un vienīgi vienpusējā jūtu atdeve. Iekārei vajadzīgi divi cilvēki, divi mīlētāji, divas jūtu ekstāzē savijušās sirdis.

P.S. Tagad uz Tevi es skatos citādāk.. 

Artūrs M_

http://www.pickywallpapers.com/kindle3/guys/outdoor-photography/sad-eyes-screensaver/download/