Bezgaisa molekula
Šķaudu kā ellīgi neizdevies meteorīts.. Plaisa.. Ieturēts laiks.. Sastingums.. un tad atkal atgriešanās pie realitātes garšas.. Rūgtums pārņem manus karmas kanālus, kamēr mans ķermenis cīnās par gaismas stariem.. Neviltotā iekšējā balss sauc pēc atgriešanās, pēc kādreizēji izjustās devas.. Nav.. Tukšums zibsnī deniņos.. Nav.. Tumsa kļuvusi gaišāka.. Nav.. Glāze bez piles.. Reibuma pakāpe nenoteikta 37 grādos.. Iespējams vajadzīga atdzesēšanās no apsēstās vides.. Iespējams - neiespējams.. Nav.. Ziepju burbulis pārplīst, sasniedzot savu ekstāzi, nevis pateicoties mūsu pirkstiem.. Mēs pārāk maz spējam kontrolēt laiku, jo tas kontrolē mūs tik cieši, ka bieži aizmiegam viņa klēpī.. Piepūle - veltīga.. Spēki sadeg mazās liesmās.. Tvaikā pārvēršas mūsu asaras.. Mēs kļūstam par vienu mazu molekulu vispasaules galaktikā.. - tur, kur bezgaiss, vakuums, dzīvības trūkums.. Artūrs M_ http://www.scinet.utoronto.ca/research.htm