Artūrs M_

"Atmiņu nostaļģija" Nikotīna deva mutē Apreibina galvā dunošos zvanus Kā pagalvī nolikts spilvens - Mana atmiņa dus. Izlocīts žogs sniega atspulgā Uz manu siluetu plūst. Tas izraisa dīvainus sapņus Un sirreālā nostaļģijā žūst.. "Atmiņu traipi" Atmiņā paliek traipi Izkaltušā kondīcijā, Saprast esošos motīvus Šūnu darbība mulst. Izjaukt viltīgās robežas, Satraukti iekārē krist. Starp sauli un mēnesi rāmi, Ēnu pasaulē klīst. Bet atmiņu traipi nevēlas šķīst.. Artūrs M_

Dzīve savā elementā .. Nemaz mani tā pēdējā laikā neizbrīna ! Skumīgi, jo man patīk, ja dzīve manī spēj raisīt izbrīnas vērtas emocijas...  Vajadzētu pārklasificēt Mendeļejeva tabulu un elementu "DZĪVE" likt kā pirmo un bīstamāko ķīmisko elementu.. Dzīves ritenis griežas un griežas - bieži vien nepilnvērtīgi, jo riteņa mehānismā bieži vien nepietiek eļļas - tas ierūsē un lūzt un lūzt kā sakaltušie koka zari tveicīgā Sahāras tuksneša laikmetā.. Ja agrāk varēja teikt, ka katru gadu paliekam vecāki un vecāki, tad tagad es atļaušos teikt, ka katru stundu mēs pietuvojamies tuvāk un tuvāk nāves slieksnim.., kas liek nopietnāk un vairāk pievērsties dzīves izvērtēšanas funkcijai .. Vai tiešām dzīve ir tik paredzama un sakārtojama ? Ne velti apli asociē ar mūžīgo dzīvību, mūžīgo griešanos pa apli, bezgalību, atkārtošanos.. Varbūt kāmītis savā būrī griež mūžīgi nesagriežamo dzīves apli ? Gribētos ticēt, ka atkārtošanās varbūtības ir tikai nejaušas sakritības, nejaušas atliekas, nej