Artūrs M_

Citreiz vajag tikai ievilkt elpu un ... to sajust. Pavisam vienkārši - izelpot emociju apvāršņus.. Artūrs M_

Br āzma - zirnekļu pavedienos kā caurstaigājamās istabas... Iekšā – ārā, atkal ārā un turpat iekšā.. Svārstību amplitūdas rievainajā sejā, kas tālumā noraugās ēnu  paslēpēs.. Gaisa ieelpa caur nāšu tuneļiem, pieplūdums plaušās, bet dūmu izelpā saplok dzīves paliekas, atstājot aiz sevis nogulsnes, kuras pārklāj plāno epidermas slāni.. Samulsušās acis kliedz, bet vakara klusumā tās nedzird, jo skaņu izolācijā -  plīsums un satracinājums.. Manas rokas dreb kā slikti mirgojošās virtenes eglīšu skujās..  Siltumā nosalst vārdi un ledū pārvēršas teikumi.. Gaidi! Varbūt kāds nāks, varbūt kāds atsaldēs neīsto mākslas šedevru kafijas maļamajās dzirnavās.. Brāzma – šūpuļtīkla pakājē..   Artūrs M_ http://www.cruzine.com/2010/06/28/smoke-fire-source-inspiration /   

Pēdējā laikā dzīvoju pārāk straujā pārmaiņu plūsmā.., bet tieku tam visam līdzi (iespējams citreiz tikai ar mazu aizskavēšanos)-, kas ir apsveicami! :) Citreiz laika sprīdis pazūd automašīnu atstātos riepu nospiedumos un tu jūti, ka viss mainās - pagaidām tikai uz labo pusi ! :) Par sevi šobrīd gribētos teikt - coming soon ! Artūrs M_ http://preachinghelp.org/wordpress/coming-soon

Noskūpsti atvadas uz vaiga, Zālē guļot smilšainā. Ieraksti zvaigznēs spožajās Skumjās notis, liriskās. Artūrs M_ http://vejaberns.blogspot.com/2011/04/normal-0-false-false-false.html

Laika stublāji sāk novīt.. Lēnām.. Pamazām.. tie pārvēršas miglāja audos.. Artūrs M_

Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud. ( Ekziperī. ) "Mazliet" - teikts pārāk optimistiskā skatījumā.. Pārspīlējums. Par daudz ir mazliet .. Citreiz ir pārāk grūti tik vaļā no jūtu karkasa.. Žēl, ka nevar izdzēst traucējošās mīlestības drupačas... Attiecību paliekās slīkstu, Tamborējot bijušos jūtu pavedienus. Raudot izdzīvoju no jauna Esībā aizmirstos sapņus. Artūrs M_  http://bildes.n3po.com/Fotografijas/Dzija-zirnekla-tikls.jpg.html

Atklātā gaismas kūlī Savu ķermeni iegremdēt Pazaudētās cerībās Savus sapņus neslavēt Tu izkūsti stāvot.. Artūrs M_ http://gallery.neoseeker.com/TheDragonMaster/photostream/1811217872

Sirēnu bezgalīgās runas Nedrošības skartajās delnās Vājums un bezspēks vienuviet - Trauksme apvidū... Artūrs M_ http://www.proprofs.com/quiz-school/story.php?title=strange-unusual-fears-phobias

Piestāj ar kuģi pie grimušās pils Aplūko apkārtnes lipīgos tvaikus Noskaties sīvi uz gājēju vaibstiem Ieraugi sevi atblāzmā tērptu Tu saplūsti vietām.. Artūrs M_ http://beinglorious.wordpress.com/2011/05/08/mix-tape-w18-mocky-rossi-freelance-whales-13-god-true-womanhood-dabrye/

Izslēdz manu tumšo prātu Debess jumā paslēp to Kaulu kaulos ielej sveķi Zvejas tīklos apsmērē Tu izdzīvosi viena..  Artūrs M_ http://ladyleven.glogster.com/alone-already-over-red/

Skatlogā stāv manekeni. Ar rokām, kājām, galvu, seju, matiem. Tie nekustas. Tie vēro apkārtni - ar acīm, savām mākslīgi izveidotām acīm. Cilvēki iet garām, skatās uz tiem un apbrīno tos, apsmej, rāda uz tiem ar pirkstiem.. Viņu ķermeņos nav pulsācijas, bet tie visu redz. Viņi ir kā apkārtnes novērotāji, sargi. Pat virsū spīdošie prožektori nespēj apžilbināt to acis. Vai tu kādreiz esi ieskatījies to acīs, nekustīgajās acīs? Viņi tajā mirklī kļūst par skatiena īpašnieku.. Tava skatiena īpašnieku.. Savādi, bet patiesi. Viņi spēj nozagt tavu skatienu, spēj apžilbināt tavas domas, spēj izsaukt aizdomu pilnas rokas.. Paņemts, atņemts, aizgūts - dzīvības impulss no tevis.. Skatiena īpašnieks Caurstrāvotā mierā Rībina domas Vētrainā dienā Artūrs M_ http://www.all2need.com/?attachment_id=414

  Noteikti dzīves momenti kā zibens atblāzma ūdenskrituma sirdī.   Dzīves mirkļi, sekunžu simtdaļas, noteiktā brīdī izdzīvotais, pārdzīvotais, ir tas, kas noguļas atmiņas arhīvā un saglabājas nākotnes perspektīvās.   Šie savdabīgie iespaidi iespējams ir unikāli un neatkārtojami dzīves variējošās krustcelēs.   Mēs izdzīvojam katru mūsu būtības sprīdi un katru reizi mēs to varam izjust citā emociju plaknē, citādākā gaisa molekulu spraigumā.   Pēc Konstantīna Staņislavska metodes, galvenā aktiera izpausme uz skatuves ir izdzīvošana, nevis atrādīšana, respektīvi, savu lomu jāizdzīvo visā tās lielumā, nežēlojot atdeves grūdienus, nebaidoties pievienotās vērtības unikalitātes stiprumu.   Unikalitāte – mākslinieka devas impulsi oriģinālā „iepakojumā”.   Tā ir mākslinieka iekšējā gara „izelpa” darba pulsācijas ritmos.   „Tikai individualitāte ir augli nesošais un radošais sākums,” teicis L. Feierbahs.   Tas ir sākums autora „rokraksta” izveidei, sākums jauna šedevra radīšanas maratonam.

Vajag pārmaiņas - un steidzami - sevī, stilā, uzvedībā ,attieksmē, attiecībās, istabas interjerā, frizūrā, matu krāsā utt. utjp... Respektīvi, dzīvē: kā kopējās sistēmas atspoguļotājai... Jo savādāk šķiet, ka esmu sevi iesprostojis mazā sērkociņu kārbiņā, mazā platības laukumā.. Guļ mana aizmigusī sirds, Stāv ķermeņa paēnā tā. Kūst mani iekšējie audi, Kā betonā iedzīts gars.. P.S. Gribās no jauna atdzimt - kādā citādākā gaismā, kādā savādākā vidē, kādā spēcīgā ķermenī. http://indolinkenglish.wordpress.com/2011/05/05/foreign-firms-in-jvs-get-full-freedom/ Artūrs M_

Ir 1. augusts, ir pirmdiena - tā vismaz lēsta datuma rādītāji ! :) Ticēt tiem vai nē, tas nu katra paša ziņā.. Pēdējā laikā esmu nodevies patiešām īstai dzīves baudīšanai - kad vēl, ja ne tagad!? Kā jau bija saplānots agrāk, tad augusts man tieši tādām lietām arī bija paredzēts ! :) Baudīt, baudīt, baudīt... jeb dzīvot, dzīvot, dzīvot tā kā es vēlos un gribu! :) Visa pasaule var piederēt tev, ja tikai to sagribēsi ! Var skatīties zvaigznēs, var gulēt pie jūras smiltīs, var klausīties mierīgu mūziku - un apkārtējā pasaule var ar tevi saplūst, veidojot vienu veselu... Līdz ar to dodos ārpus Rīgas - pie jūras, pie smiltīm, pie dabas - lai ķertu mieru un harmoniju tauriņus ! :) Dzīvosim! :) http://www.spoki.lv/foto-izlases/Chill-out-time/341416 Artūrs M_

starp guļbaļķu apaļām mutēm vējš  bizītes ozolam pin un spēlējas ar krāsainām šallēm kā tikko piedzimis bērns vēl tālumā dzirdamas balsis kas iešūpo miglāja zvanus tie pacelsies gaisā kā bultas un lūgšanu nodziedās mums Artūrs M_ Bilde: https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjw9BsQBZGuK2_p9dFSJhJ0XNPArqii6LpqMLOqHZrJeGaJSNN52Vx17LjDETwWzNkSng4qdoKn92LNKSAhPwCoO6xMM5WGpRJsObs3NlZljVrC2rNQL69VoMlEwUXS_MgfoZhaajf_-P92/s1600/large_praying_hands.jpg

Noslauki putekļus no grāmatu kaudzēm, Sadedzini sveču staros tos, Lai senās uzrakstītās rīmes Ieņem jaunu virzību.. http://www.rekurzeme.lv/portals/izklaide/raksts.html?xml_id=19204     Artūrs M_

Laiks iet un mēs ar katru dienu kļūstam vecāki... Bet cipari jau neko nenozīmē! Tu taču to zini, vai ne?:) Svarīgākais  šajā visā ir tas, kā tava iekšējā aura spēj sabalansēt ar pastāvošajiem realitātes pamatiem: cik organiski, cik saliedēti tu spēj atrast savu iekšējo mieru ar burbuļveidīgo zemeslodi. Rit sekundes, rit dienas un pienāk jauni rīti.. Kādam šodien ir pirmdiena, kādam sajūtas joprojām ir brīvdienās, bet kādam citam nemaz nav ne jausmas, kas šodien ir par dienu un kas par datumu: tas saucas brīvplūsmas tecējums! Proti, tu esi kā upe, kurā savijot rokas ar ūdens māsām, veic savu tecējumu uz priekšu, tikai uz priekšu! Nežēlo laiku, nežēlo dienas - ĻAUJIES plūsmas reibuma garšai un atrodi iekšējo mieru un harmoniju! :) http://cynthiazhai.files.wordpress.com/2010/06/j0433055_2zjp.jpg Artūrs M_

Es negribu nokļūt ātri pagatavojamā ģimenē... http://www.lowimpactliving.com Artūrs M_

Ieskrūvēt skrūves starpsienu klaudzienos, paņemot daļu un sadedzinot.. Patiesības deva spēj izurbt lielu caurumu slidenajās jūtās.., kuras atgādina sapinušās dzīvības zveju tīkla caurumos.. Ja tik vienkārši varētu to visu nokratīt.. Nu tā kā cigaretes pelnus vismūžīgākajā apburtajā pelntrauku aplī.. Aplī, kuram nav ne gala, ne malas. Saķerties dvēseļu rokās un spēcīgā grūdienā nomainīt sevi.., iegūstot jaunu dzīvības elpu.. Viens - ieelpa.. Divi - izelpa.. Plaušās tukšums un ķermenī haosa bads..,kas ķīmiski saēd cīpslas un kapilārus, izveidojot sniega pikām līdzīgus veidojumus, kuri iesprūst esošajā garā.. Grauž, berž, sūrst - samtainās balsis mūzikas skaņās.. Cik viegli ir visu izbeigt.. Artūrs M_

Diezgan liels plūsmas pārrāvums starp mani un pasaules telpu .. Liekas, ka es elpoju pilnīgi citā atmosfērā, dzīvoju pilnīgi citā asinsspiediena ritmā, domāju pārāk detalizētā un sīkā šķautnē. Daudzkārtējā smadzeņu ieurbumā cenšos atrast sev motivējošus argumentus vienas pasaules telpas sapludināšanai.. Nesanāk. Cirkuļveidīgā brauktuve pārraujas jau pusē, vēstot  īssavienojuma trauksmi. Neziņas stiprums dzeļ kā noskūpstot bites aso dzeloni. Plūsma pārvēršas bezjēdzīgā tamborēšanā.. Manis izveidotie caurumi dvēseles starpās nelīmējas kopā un nevēlas veidot vienu veselu daļu.. Gurdums un sūrums pārtop par manu ikdienas zāļu devu, kas mēģina dzesēt uz pieres izveidojušos sviedru lāsu ezeru.. Gribētos ieslīgt dziļā bezsamaņā, izbaudot klusuma sniegtās rokas, aizbēgot no satricinātās vides.. Balsis kliedz, balsis sauc, cilvēku mutes nespēj nekustēties.. Viss spēks aiziet bezemociju mucā.. Gaidu beigas, Visvarenās beigas .. Artūrs M_ http://studentperspectivesk21.blogspot.com/

Šķaudu kā ellīgi neizdevies meteorīts.. Plaisa.. Ieturēts laiks.. Sastingums.. un tad atkal atgriešanās pie realitātes garšas.. Rūgtums pārņem manus karmas kanālus, kamēr mans ķermenis cīnās par gaismas stariem.. Neviltotā iekšējā balss sauc pēc atgriešanās, pēc kādreizēji izjustās devas.. Nav.. Tukšums zibsnī deniņos.. Nav.. Tumsa kļuvusi gaišāka.. Nav.. Glāze bez piles.. Reibuma pakāpe nenoteikta 37 grādos.. Iespējams vajadzīga atdzesēšanās no apsēstās vides.. Iespējams - neiespējams.. Nav..  Ziepju burbulis pārplīst, sasniedzot savu ekstāzi, nevis pateicoties mūsu pirkstiem.. Mēs pārāk maz spējam kontrolēt laiku, jo tas kontrolē mūs tik cieši, ka bieži aizmiegam viņa klēpī.. Piepūle - veltīga.. Spēki sadeg mazās liesmās.. Tvaikā pārvēršas mūsu asaras.. Mēs kļūstam par vienu mazu molekulu vispasaules galaktikā.. - tur, kur bezgaiss, vakuums, dzīvības trūkums..  Artūrs M_ http://www.scinet.utoronto.ca/research.htm

"Atmiņu nostaļģija" Nikotīna deva mutē Apreibina galvā dunošos zvanus Kā pagalvī nolikts spilvens - Mana atmiņa dus. Izlocīts žogs sniega atspulgā Uz manu siluetu plūst. Tas izraisa dīvainus sapņus Un sirreālā nostaļģijā žūst.. "Atmiņu traipi" Atmiņā paliek traipi Izkaltušā kondīcijā, Saprast esošos motīvus Šūnu darbība mulst. Izjaukt viltīgās robežas, Satraukti iekārē krist. Starp sauli un mēnesi rāmi, Ēnu pasaulē klīst. Bet atmiņu traipi nevēlas šķīst.. Artūrs M_

Dzīve savā elementā .. Nemaz mani tā pēdējā laikā neizbrīna ! Skumīgi, jo man patīk, ja dzīve manī spēj raisīt izbrīnas vērtas emocijas...  Vajadzētu pārklasificēt Mendeļejeva tabulu un elementu "DZĪVE" likt kā pirmo un bīstamāko ķīmisko elementu.. Dzīves ritenis griežas un griežas - bieži vien nepilnvērtīgi, jo riteņa mehānismā bieži vien nepietiek eļļas - tas ierūsē un lūzt un lūzt kā sakaltušie koka zari tveicīgā Sahāras tuksneša laikmetā.. Ja agrāk varēja teikt, ka katru gadu paliekam vecāki un vecāki, tad tagad es atļaušos teikt, ka katru stundu mēs pietuvojamies tuvāk un tuvāk nāves slieksnim.., kas liek nopietnāk un vairāk pievērsties dzīves izvērtēšanas funkcijai .. Vai tiešām dzīve ir tik paredzama un sakārtojama ? Ne velti apli asociē ar mūžīgo dzīvību, mūžīgo griešanos pa apli, bezgalību, atkārtošanos.. Varbūt kāmītis savā būrī griež mūžīgi nesagriežamo dzīves apli ? Gribētos ticēt, ka atkārtošanās varbūtības ir tikai nejaušas sakritības, nejaušas atliekas, nej

Iekšējā paradigma spēlējas ar mazām, pastiprinošām liesmiņām.. Mazliet pa labi, divi soļi atpakaļ, mazliet pa kreisi - viens komats divi soļi uz priekšu.. Diagonālā pastāvēšanas virtene sāk sapīties neatpinamā kamolā..  Necauredzamais lauks kā bieza un nāvejoša migla apņem mana ķemeņa siltos audus.. Tik maza daļa no tumsas, tik niecīga daļa no laimes.. Vertikālā stabiņa diapozons sāk saspieties sīkākās drumstalās.. Varbūt pagaidām par daudz ir ticēts un cerēts.. Gribētos iepūst mazajā svilpē un izpūst no tās savu tukšuma sajūtu, savu sāpju dzirksti.. Nebaidīties no pieklusinātām skaņām, nebaidīties no balsīm, kuras tevi sauc.. Ceļa vēji sapinušies slazdā.. Šī ir krustvārdu mīkla, kurai nav visiem gaidāmās atbildes.., nav paliekošās vērtības.. Atzīšanās kārtība nav noteikta .. Sistēmā parādās melni plankumi no baiļu pārņemtā prāta..  Nekavējoties vajadzētu uzlādi.. , bet, ak, vai, koncepcijā nav paredzēta palīdzības sniegšana notiesātajiem.. (kur nu!) Savās nepareizajās interpretācijā

iztīrīsim gaisu, noslaukot putekļus no vecām emblēmām, saritinot ruļļos senās mēstules un aizdedzinot liesmu vējā sajutīsim pelnus dziļi nāsīs kraukšķošos gabalos pacelsim spārnus kā pāva astes un ieņemsim vietu ierindā paliekot par marionetes statujām.. Artūrs M_

Galva kā karuselis - griežas un griežas.. Tikt līdzi tai citreiz pat nav iespējams.. Mans ķermenis tādu sajūtu straumi tik īsā laika posmā nav spējīgs iznest caur sevi .. Bet filtrācijai ir jānotiek.. Tā notiek ar mazliet saduļķotu acu skatienu, mazliet rīklē iesprūdušu vārdu krājumu, mazliet no visas trīcošās skaņu virtenes.. Atspulgi sirds spoguļos iekrāsojas sarkanā krāsā .. Manā klēpī sāk iekārtoties laimes midzenis.. Es jūtu tās karstās rokas, tās karsto dvašu, kura spēj izkausēt pat visspēcīgākākās dzelzs cietuma pakāpes elementu.. Es nirstu tajā visā! Atdodos līdz pēdējai asins lāsei .. Atdodos un kļūstu piepildīts.. Artūrs M_

Velosipēda atstātās rievas sniegā - guļ neviena netraucētas miegā.. Un sliedes pārvēršas putekļos.. _______________________________________ Mijkrēslī lidinās putni, skardami abažūru malas, Bet es pliekanā vējā - drebinos, skardams plūsmu... _______________________________________ Notriekta stirna uz ceļa guļ, vēl pēdējos elpas vilcienus vilkdama - nāvei atdodas ... _______________________________________ P.S.  Dažas līdz šim vēl nepublicētas rīmes.. Artūrs M_

Čau, čau čau Jaunajā 2011. gadā! Laiks skrien patiešām diezgan ātri !!! Jaunas ciparu maiņas gadaskaitļos, atkalredzēto mēnešu un datumu atsākšanās no sākuma, bet pulksteņa tikšķi nepaliek lēnāki... Citreiz mēs katrs sapņojam par laika apstādināšanas mehānisma pielietošanas variācijām..  Kaut uz mirkli, kaut uz milisekundi apstādināt un dziļi, mierīgi ieelpot ! Ieelpot gaisu, kurš nebūtu piesārņots ar fabriku dūmeņu smakām, ieelpot gaisu, kurš būtu pilns ar siltuma fluīdiem virmojošās emociju devās! :) Gribētos šajā Jaunajā gadā katram novēlēt: lai mīlestības siltums iemājo tavā sirdī un mājās! Lai sveču siltuma tvans ieskandina mirdzošās uguntiņas, padarot ķermeni trīsu pilnu! Lai siltuma mijiedarības strāvas sasniedz arī apkārtējo cilvēku sirdis !:) Ar Jaunā gada sveicieniem, Artūrs M_