Artūrs M_

Iekšējā paradigma spēlējas ar mazām, pastiprinošām liesmiņām.. Mazliet pa labi, divi soļi atpakaļ, mazliet pa kreisi - viens komats divi soļi uz priekšu.. Diagonālā pastāvēšanas virtene sāk sapīties neatpinamā kamolā..  Necauredzamais lauks kā bieza un nāvejoša migla apņem mana ķemeņa siltos audus.. Tik maza daļa no tumsas, tik niecīga daļa no laimes.. Vertikālā stabiņa diapozons sāk saspieties sīkākās drumstalās.. Varbūt pagaidām par daudz ir ticēts un cerēts.. Gribētos iepūst mazajā svilpē un izpūst no tās savu tukšuma sajūtu, savu sāpju dzirksti.. Nebaidīties no pieklusinātām skaņām, nebaidīties no balsīm, kuras tevi sauc.. Ceļa vēji sapinušies slazdā.. Šī ir krustvārdu mīkla, kurai nav visiem gaidāmās atbildes.., nav paliekošās vērtības.. Atzīšanās kārtība nav noteikta .. Sistēmā parādās melni plankumi no baiļu pārņemtā prāta..  Nekavējoties vajadzētu uzlādi.. , bet, ak, vai, koncepcijā nav paredzēta palīdzības sniegšana notiesātajiem.. (kur nu!) Savās nepareizajās interpretācijā

iztīrīsim gaisu, noslaukot putekļus no vecām emblēmām, saritinot ruļļos senās mēstules un aizdedzinot liesmu vējā sajutīsim pelnus dziļi nāsīs kraukšķošos gabalos pacelsim spārnus kā pāva astes un ieņemsim vietu ierindā paliekot par marionetes statujām.. Artūrs M_

Galva kā karuselis - griežas un griežas.. Tikt līdzi tai citreiz pat nav iespējams.. Mans ķermenis tādu sajūtu straumi tik īsā laika posmā nav spējīgs iznest caur sevi .. Bet filtrācijai ir jānotiek.. Tā notiek ar mazliet saduļķotu acu skatienu, mazliet rīklē iesprūdušu vārdu krājumu, mazliet no visas trīcošās skaņu virtenes.. Atspulgi sirds spoguļos iekrāsojas sarkanā krāsā .. Manā klēpī sāk iekārtoties laimes midzenis.. Es jūtu tās karstās rokas, tās karsto dvašu, kura spēj izkausēt pat visspēcīgākākās dzelzs cietuma pakāpes elementu.. Es nirstu tajā visā! Atdodos līdz pēdējai asins lāsei .. Atdodos un kļūstu piepildīts.. Artūrs M_

Velosipēda atstātās rievas sniegā - guļ neviena netraucētas miegā.. Un sliedes pārvēršas putekļos.. _______________________________________ Mijkrēslī lidinās putni, skardami abažūru malas, Bet es pliekanā vējā - drebinos, skardams plūsmu... _______________________________________ Notriekta stirna uz ceļa guļ, vēl pēdējos elpas vilcienus vilkdama - nāvei atdodas ... _______________________________________ P.S.  Dažas līdz šim vēl nepublicētas rīmes.. Artūrs M_

Čau, čau čau Jaunajā 2011. gadā! Laiks skrien patiešām diezgan ātri !!! Jaunas ciparu maiņas gadaskaitļos, atkalredzēto mēnešu un datumu atsākšanās no sākuma, bet pulksteņa tikšķi nepaliek lēnāki... Citreiz mēs katrs sapņojam par laika apstādināšanas mehānisma pielietošanas variācijām..  Kaut uz mirkli, kaut uz milisekundi apstādināt un dziļi, mierīgi ieelpot ! Ieelpot gaisu, kurš nebūtu piesārņots ar fabriku dūmeņu smakām, ieelpot gaisu, kurš būtu pilns ar siltuma fluīdiem virmojošās emociju devās! :) Gribētos šajā Jaunajā gadā katram novēlēt: lai mīlestības siltums iemājo tavā sirdī un mājās! Lai sveču siltuma tvans ieskandina mirdzošās uguntiņas, padarot ķermeni trīsu pilnu! Lai siltuma mijiedarības strāvas sasniedz arī apkārtējo cilvēku sirdis !:) Ar Jaunā gada sveicieniem, Artūrs M_