Beigas gaidot
Diezgan liels plūsmas pārrāvums starp mani un pasaules telpu .. Liekas, ka es elpoju pilnīgi citā atmosfērā, dzīvoju pilnīgi citā asinsspiediena ritmā, domāju pārāk detalizētā un sīkā šķautnē. Daudzkārtējā smadzeņu ieurbumā cenšos atrast sev motivējošus argumentus vienas pasaules telpas sapludināšanai.. Nesanāk. Cirkuļveidīgā brauktuve pārraujas jau pusē, vēstot īssavienojuma trauksmi. Neziņas stiprums dzeļ kā noskūpstot bites aso dzeloni. Plūsma pārvēršas bezjēdzīgā tamborēšanā.. Manis izveidotie caurumi dvēseles starpās nelīmējas kopā un nevēlas veidot vienu veselu daļu.. Gurdums un sūrums pārtop par manu ikdienas zāļu devu, kas mēģina dzesēt uz pieres izveidojušos sviedru lāsu ezeru.. Gribētos ieslīgt dziļā bezsamaņā, izbaudot klusuma sniegtās rokas, aizbēgot no satricinātās vides.. Balsis kliedz, balsis sauc, cilvēku mutes nespēj nekustēties.. Viss spēks aiziet bezemociju mucā.. Gaidu beigas, Visvarenās beigas .. Artūrs M_ http://studentperspectivesk21.blogspot.com/