Diezgan liels plūsmas pārrāvums starp mani un pasaules telpu .. Liekas, ka es elpoju pilnīgi citā atmosfērā, dzīvoju pilnīgi citā asinsspiediena ritmā, domāju pārāk detalizētā un sīkā šķautnē. Daudzkārtējā smadzeņu ieurbumā cenšos atrast sev motivējošus argumentus vienas pasaules telpas sapludināšanai.. Nesanāk. Cirkuļveidīgā brauktuve pārraujas jau pusē, vēstot īssavienojuma trauksmi. Neziņas stiprums dzeļ kā noskūpstot bites aso dzeloni. Plūsma pārvēršas bezjēdzīgā tamborēšanā.. Manis izveidotie caurumi dvēseles starpās nelīmējas kopā un nevēlas veidot vienu veselu daļu.. Gurdums un sūrums pārtop par manu ikdienas zāļu devu, kas mēģina dzesēt uz pieres izveidojušos sviedru lāsu ezeru.. Gribētos ieslīgt dziļā bezsamaņā, izbaudot klusuma sniegtās rokas, aizbēgot no satricinātās vides.. Balsis kliedz, balsis sauc, cilvēku mutes nespēj nekustēties.. Viss spēks aiziet bezemociju mucā.. Gaidu beigas, Visvarenās beigas .. Artūrs M_ http://studentperspectivesk21.blogspot.com/ ...
KARA LISKĀ TITULA IZVĒLE 1. cēliens 1. aina ( Telpā ienāk grāfs, turēdams rokās sudraba svečturi, kurš vēlāk tiek novietots uz galda. Grāfs lēnām aizšķiļ kamīna lielo sērkociņu, lai aizdedzinātu sveces. Griestos paceļas trauksmaini sērkociņa dūmi. ) Grāfs: Diena, atkal jauna diena.. Jau trešo mēnesi katra diena velkas kā mūžībā aizmirsts Dieva nostūris. Viens un tas pats, viens un tas pats....( Ienāk karalis, pārtraukdams grāfa skaļo domāšanu. ) Labrīt, Jūsu Augstība! Karalis : ( pusaizmidzis, iegrimis sevī kā jau pēdējos mēnešos. ) Aha, Jums tāpat, cienītais, grāf. ( Nožāvājas.) Grāfs: Kafija un kruasāns, Jūsu Karaliskā Augstība. Karalis: Paldies, jā. Grāfs: Vai Jūsu augstība labi gulēja? Karalis: ( ar pilnu muti ) Pateicos, nē. Grāfs: Vai Jums atkal rādījās murgi, Jūsu Augstība? Karalis: Tencinos, jā. Grāfs : Vai vēl piena, Jūsu augstība? Karalis: Kur? Grāfs: Kafijā, Jūsu Augstība! Karalis: Esiet tik laipns, grāf...
Komentāri
Ierakstīt komentāru