Pieredzes tilts

Manas sirds apvalks tiek pārsists kā olu čaumalas Lieldienu rītos tiek sašķaidītas smalkos jo smalkos gabalos. Es raudu, bet manas asaras vairs nav tādas kā agrāk. Tās ir sāļākas, smagākas un sāpīgākas. Tās niknumā kliedz par iztraucēto Svētvakaru. Dusmās sprēgādamas, tās tek pār manu vaigu, aiz sevis atstādāmas sāpīgu ceļa nastu, sāpīgās dzīves vīzijas. Pagātne sauc pēc brīvības. Ierobežojošā sistēmā tā vairs nevar glabāties. Tā vēlas elpot un skaļi elst no mijiedarbīgās saplūšanas ar neapzināto laika normu. Tā vēlas šķelt barjeru starp tagadni un nākotni, zinot to, ka tai nekur nav vietas , jo tā ir mirusi. Pagātne ir mirusi. Tai nav ne matērijas, ne formas, bet tas netraucē man viņu apraudāt. Es to apciemoju kapsētā un nolieku ziedus – aiz cieņas pret pieredzi.

Bet pieredzes tilts brūk un es krītu tam līdzi – atvērtām rokām un vaļējām brūcēm. Spiedz mana sirds, neizpratnē, jo tā ir pievilta, piekrāpta un piesmieta. Neziņa kā baiss rūciens pārņem manu auksto epidermu.

Dvēselei kut, bet tā nevar pasmieties, jo kāds to ir atstājis bez ticības. Ziedi novīst un kapsēta paliek neapmeklēta.. 



 Artūrs M_


http://www.usanewyork.org/manhattan-bridge.html

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Nedaudz ir vairāk kā daudz

Attēls
Pie loga tev pieklauvēt kā senos laikos, Varbūt tu atvērsi - vai es maldos? Ar trīcošiem pirkstiem pie palodzes stiepjos, Lai atkal mēs - mēs laimīgi kopā smietos.   Nedaudz pēc tevis es sirdī sniedzos Nedaudz pie tevis es jūtās sliecos Nedaudz kā saulriets virs jūras ūdens Nedaudz kā krāsainais Latvijas rudens   Pie loga tev pieklauvēt kā senos laikos, Varbūt es aizmukšu – vai es šaubos? Ar drebošiem ceļiem piedot sev lūgtu, Lai atkal mēs- mēs divatā kopā būtu.   Nedaudz ir vairāk kā daudz, Un mana balss neprātā sauc. Nedaudz ir vairāk kā daudz Nedaudz, nedaudz - tik daudz. Artūrs M_
Lasīt vairāk

Iekšējās cietuma restes

Attēls
Iekšējā paradigma spēlējas ar mazām, pastiprinošām liesmiņām.. Mazliet pa labi, divi soļi atpakaļ, mazliet pa kreisi - viens komats divi soļi uz priekšu.. Diagonālā pastāvēšanas virtene sāk sapīties neatpinamā kamolā..  Necauredzamais lauks kā bieza un nāvejoša migla apņem mana ķemeņa siltos audus.. Tik maza daļa no tumsas, tik niecīga daļa no laimes.. Vertikālā stabiņa diapozons sāk saspieties sīkākās drumstalās.. Varbūt pagaidām par daudz ir ticēts un cerēts.. Gribētos iepūst mazajā svilpē un izpūst no tās savu tukšuma sajūtu, savu sāpju dzirksti.. Nebaidīties no pieklusinātām skaņām, nebaidīties no balsīm, kuras tevi sauc.. Ceļa vēji sapinušies slazdā.. Šī ir krustvārdu mīkla, kurai nav visiem gaidāmās atbildes.., nav paliekošās vērtības.. Atzīšanās kārtība nav noteikta .. Sistēmā parādās melni plankumi no baiļu pārņemtā prāta..  Nekavējoties vajadzētu uzlādi.. , bet, ak, vai, koncepcijā nav paredzēta palīdzības sniegšana notiesātajiem.. (kur nu!) Savās nepareizajās interpretācijā
Lasīt vairāk

Lebenskreis (jeb Dzīves aplis)

Attēls
Dzīve savā elementā .. Nemaz mani tā pēdējā laikā neizbrīna ! Skumīgi, jo man patīk, ja dzīve manī spēj raisīt izbrīnas vērtas emocijas...  Vajadzētu pārklasificēt Mendeļejeva tabulu un elementu "DZĪVE" likt kā pirmo un bīstamāko ķīmisko elementu.. Dzīves ritenis griežas un griežas - bieži vien nepilnvērtīgi, jo riteņa mehānismā bieži vien nepietiek eļļas - tas ierūsē un lūzt un lūzt kā sakaltušie koka zari tveicīgā Sahāras tuksneša laikmetā.. Ja agrāk varēja teikt, ka katru gadu paliekam vecāki un vecāki, tad tagad es atļaušos teikt, ka katru stundu mēs pietuvojamies tuvāk un tuvāk nāves slieksnim.., kas liek nopietnāk un vairāk pievērsties dzīves izvērtēšanas funkcijai .. Vai tiešām dzīve ir tik paredzama un sakārtojama ? Ne velti apli asociē ar mūžīgo dzīvību, mūžīgo griešanos pa apli, bezgalību, atkārtošanos.. Varbūt kāmītis savā būrī griež mūžīgi nesagriežamo dzīves apli ? Gribētos ticēt, ka atkārtošanās varbūtības ir tikai nejaušas sakritības, nejaušas atliekas, nej
Lasīt vairāk