Mēs esam dzīvi

Plūst straume kā pārpildīts iekšējās pasaules gars.  Te lēnām, te pārlieku strauji, mulsinot apkārtējos atomus..  Apstāties – kaut uz mirkli gribas apstāties, iepauzēt sajūtu virpuli, izjūtot apkārtnes dvašu un saprast to, ka mēs esam dzīvi.. Mēs esam ..

Gausties un apraudāt pieļautās kļūdas, nožēlot paveikto un neizdarīto  - to mēs protam vislabāk.. Tas mums padodas kā bērnībā iemācītās uzvedību normas.. Tas ir tāpat kā pateikt „es mīlu”, neizjūtot visdziļākās jūtu saknes, neizjūtot mīlestības egoismu pret otru cilvēku..  Patiesi vārdi, patiesa attieksme un patiesas rīcības ir tas, kas mūsos pietrūkst..  Tas ir tas, kas mūs padara dzīvus un apgarotus..Bet mēs šajā visaptverošajā sociumā  sākam aizmirsties..

Pazūd dabiskums mūsu sejās, pazūd tīra un gaiša dvēsele, kura nav samaitāta ar atkritumu derdzīgām skaidām.. Mēs kļūstam par mākslīgi izveidotu ekvivalentu, kas savā darbībā seko uzliktiem stereotipu standartiem..  Tā mēs apzināti nonāvējam sevī to labāko, gaišāko un patieso.. Mēs kļūstam par spēli, kuras rezultātā paliekam par paša visdrūmāko ēnu..

Kustībai sevī un cilvēku attiecībās ir jāprogresē, bet nez kāpēc, mēs atļaujam regresijas aukstajām lūpām pieskarties savējām.. Mēs topam par neesošu ziepju burbuli, kas nespēj pacelties augstāk par savām nodilušajām zolēm..

Tiekties un atļauties – ir tas, kas projicē mūsu nākotnes vēl neesošās (bet varbūt pat esošās) svārstības.. Mēs spējam būt dzīvāki un laimīgāki, mēs varam tiekties pēc pilnības un harmonijas sevī – atliek tikai vēlēties – vēlēties un darīt!!! Jo savādāk mēs kļūsim par iekonservētiem bezmugurkaulniekiem metāliskajās bundžās, kuri nevēlas būt par savas esības karali.

Bet ir jāiet uz priekšu, ir jāatver citas durvis, jāparaugās uz nākotni  ar citu acu krāsu un jāpriecājas par to, ka mēs esam!  Jo būt, nozīmē – dzīvot! Mēs taču esam dzīvi! 

Artūrs M_

http://www.spiritandflesh.com/splendor_Kingdom_harmony_oneness_visionary_art_work.htm